Navigācija
VDAR > Apsvērums 129
Lejupielādēt kā PDF

Apsvērums 129

Recital 129

(129) Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvām pilnvarām, pilnvarām lemt par sankcijām un atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvarām, jo īpaši fizisku personu sūdzību gadījumos un neskarot kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai pievērstu tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistītos tiesvedībā.

Šādām pilnvarām būtu jāietver arī pilnvaras uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu.

Dalībvalstis var noteikt citus uzdevumus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu.

Uzraudzības iestāžu pilnvaras būtu jāīsteno objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā saskaņā ar atbilstošām procesuālām garantijām, kas izklāstītas Savienības un dalībvalsts tiesību aktos.

Jo īpaši, katram pasākumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbilstību regulai, vajadzētu būt piemērotam, vajadzīgam un samērīgam, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā, tajā būtu jāievēro katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms tāda individuāla pasākuma pieņemšanas, kurš viņu nelabvēlīgi ietekmētu, un kurā būtu jāizvairās no nevajadzīgām izmaksām un pārmērīga apgrūtinājuma attiecīgajām personām.

Izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz piekļuvi telpām būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalsts procesuālo tiesību aktu konkrētajām prasībām, piemēram, prasību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju.

Katram uzraudzības iestādes veiktam juridiski saistošam pasākumam vajadzētu būt sagatavotam rakstiski, skaidram un nepārprotamam, tajā būtu jānorāda uzraudzības iestāde, kas pasākumu noteikusi, pasākuma noteikšanas datums, uz tā vajadzētu būt uzraudzības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarota uzraudzības iestādes locekļa parakstam, tajā būtu jāiekļauj pasākuma pamatojums un jānorāda, ka ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Tam nebūtu jākavē dalībvalsts procesuālajos tiesību aktos paredzētu papildu prasību iekļaušana.

Juridiski saistoša lēmuma pieņemšana nozīmē, ka tas var būt par iemeslu pārskatīšanai tiesā tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde pieņēmusi konkrēto lēmumu.

(129) In order to ensure consistent monitoring and enforcement of this Regulation throughout the Union, the supervisory authorities should have in each Member State the same tasks and effective powers, including powers of investigation, corrective powers and sanctions, and authorisation and advisory powers, in particular in cases of complaints from natural persons, and without prejudice to the powers of prosecutorial authorities under Member State law, to bring infringements of this Regulation to the attention of the judicial authorities and engage in legal proceedings.

Such powers should also include the power to impose a temporary or definitive limitation, including a ban, on processing.

Member States may specify other tasks related to the protection of personal data under this Regulation.

The powers of supervisory authorities should be exercised in accordance with appropriate procedural safeguards set out in Union and Member State law, impartially, fairly and within a reasonable time.

In particular each measure should be appropriate, necessary and proportionate in view of ensuring compliance with this Regulation, taking into account the circumstances of each individual case, respect the right of every person to be heard before any individual measure which would affect him or her adversely is taken and avoid superfluous costs and excessive inconveniences for the persons concerned.

Investigatory powers as regards access to premises should be exercised in accordance with specific requirements in Member State procedural law, such as the requirement to obtain a prior judicial authorisation.

Each legally binding measure of the supervisory authority should be in writing, be clear and unambiguous, indicate the supervisory authority which has issued the measure, the date of issue of the measure, bear the signature of the head, or a member of the supervisory authority authorised by him or her, give the reasons for the measure, and refer to the right of an effective remedy.

This should not preclude additional requirements pursuant to Member State procedural law.

The adoption of a legally binding decision implies that it may give rise to judicial review in the Member State of the supervisory authority that adopted the decision.