Navigācija
VDAR > Apsvērums 62
Lejupielādēt kā PDF

Apsvērums 62

Recital 62

(62) Tomēr pienākumu sniegt informāciju nav vajadzīgs noteikt gadījumos, ja informācija jau ir datu subjekta rīcībā, ja personas datu reģistrācija vai izpaušana ir skaidri paredzēta likumā, vai ja informācijas sniegšana datu subjektam izrādās neiespējama vai prasītu nesamērīgi lielas pūles.

Pēdējais minētais varētu jo īpaši būt gadījums, kad apstrāde tiek veikta arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.

Minētajā sakarā būtu jāņem vērā datu subjektu skaits, datu vecums un jebkādas pieņemtās atbilstošās garantijas.

(62) However, it is not necessary to impose the obligation to provide information where the data subject already possesses the information, where the recording or disclosure of the personal data is expressly laid down by law or where the provision of information to the data subject proves to be impossible or would involve a disproportionate effort.

The latter could in particular be the case where processing is carried out for archiving purposes in the public interest, scientific or historical research purposes or statistical purposes.

In that regard, the number of data subjects, the age of the data and any appropriate safeguards adopted should be taken into consideration.