(103) Komisija attiecībā uz visu Savienību var nolemt, ka trešā valsts, teritorija vai konkrēts sektors trešā valstī, vai starptautiska organizācija nodrošina datu aizsardzību pietiekamā līmenī, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un vienotību visā Savienībā attiecībā uz trešo valsti vai starptautisko organizāciju, par kuru uzskata, ka tā nodrošina šādu aizsardzības līmeni. Šādos gadījumos personas datus uz minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju var nosūtīt bez nepieciešamības saņemt jebkādu turpmāku atļauju. Komisija pēc paziņojuma sniegšanas un pilnvērtīga paziņojuma, kurā izklāstīti iemesli nosūtīšanas trešai valstij vai starptautiskai organizācijai var arī nolemt atsaukt šādu lēmumu.

(104) Saskaņā ar pamatvērtībām, uz kurām balstās Savienība, un jo īpaši cilvēktiesību aizsardzību, Komisijai, novērtējot trešo valsti vai kādu teritoriju vai konkrētu sektoru trešā valstī, būtu jāņem vērā tas, kā konkrēta trešā valsts ievēro tiesiskumu, tiesu pieejamību, kā arī starptautiskās cilvēktiesību normas un standartus, un tās vispārējie un nozaru tiesību akti, tostarp tiesību akti attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību un valsts drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un krimināltiesībām. Pieņemot lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību kādā teritorijā vai konkrētā nozarē trešā valstī, būtu jāņem vērā skaidri un objektīvi kritēriji, piemēram, konkrētas apstrādes darbības un piemērojamo juridisko standartu un attiecīgajā trešā valstī spēkā esošo tiesību aktu darbības joma. Trešai valstij būtu jāpiedāvā garantijas, kas nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kurš pēc būtības ir līdzvērtīgs Savienībā nodrošinātajam, jo īpaši, ja personas datus apstrādā vienā vai vairākos konkrētos sektoros. Trešai valstij jo īpaši būtu jānodrošina efektīva neatkarīga datu aizsardzības uzraudzība un būtu jāparedz sadarbības mehānismi ar dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm, un priekš datu subjektiem būtu jāparedz efektīvas un īstenojamas tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā.

(105) Papildus starptautiskām saistībām, ko uzņēmusies trešā valsts vai starptautiskā organizācija, Komisijai būtu jāņem vērā pienākumi, kas izriet no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī šo pienākumu izpilde. Jo īpaši būtu jāņem vērā trešās valsts pievienošanās Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās Papildu protokolam. Izvērtējot aizsardzības līmeni trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, Komisijai būtu jākonsultējas ar kolēģiju.

(106) Komisijai būtu jāuzrauga, kā darbojas lēmumi par aizsardzības līmeni trešā valstī, kādā teritorijā vai konkrētā nozarē trešā valstī, vai starptautiskā organizācijā, un jāuzrauga, kā darbojas lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu vai 26. panta 4. punktu. Savos lēmumos par aizsardzības līmeņa pietiekamību Komisijai būtu jāparedz periodiskas pārskatīšanas mehānisms attiecībā uz to darbību. Minētā periodiskā pārskatīšana būtu jāveic, apspriežoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, un tajā būtu jāņem vērā visi būtiskie notikumi trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā. Uzraudzības nolūkā un lai veiktu periodisko pārskatīšanu, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokļi un atzinumi, kā arī tie, kas iegūti no citām attiecīgajām struktūrām un avotiem. Komisijai saprātīgā laikposmā būtu jāizvērtē pēdējo minēto lēmumu darbība un par visiem attiecīgajiem atzinumiem jāziņo komitejai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 [12] nozīmē, kā noteikts saskaņā ar šo regulu, Eiropas Parlamentam un Padomei.

_{[12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/AUTO/?uri=OJ:L:2011:055:TOC}

(107) Komisija var atzīt, ka trešā valsts, kāda teritorija vai konkrēts sektors trešā valstī, vai starptautiska organizācija vairs nenodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Līdz ar to personas datu nosūtīšana uz šo trešo valsti vai starptautisko organizāciju būtu jāaizliedz, ja vien nav izpildītas šīs regulas prasības attiecībā uz nosūtīšanu, kam piemēro atbilstošas garantijas, tostarp saistošus uzņēmuma noteikumus, un atkāpēm īpašās situācijās. Šādā gadījumā būtu jāparedz noteikumi par apspriešanās procesu starp Komisiju un šādu trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Komisijai būtu laikus jāinformē attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija par iemesliem un jāapspriežas ar to, lai šo situāciju atrisinātu.