1. Dalībvalstis var pieņemt īpašus noteikumus, kuri paredz uzraudzības iestāžu pilnvaras, kas minētas 58. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā, attiecībā uz pārziņiem vai apstrādātājiem, uz kuriem saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums vai citi līdzvērtīgi pienākumi ievērot slepenību, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un pienākumu ievērot slepenību. Minētos noteikumus piemēro tikai tiem personas datiem, ko pārzinis vai apstrādātājs saņēmis vai ieguvis tādas darbības rezultātā, uz kuru attiecas minētais pienākums ievērot slepenību, vai ieguvis tādas darbības laikā.
(164) Attiecībā uz uzraudzības iestāžu pilnvarām panākt no pārziņa vai apstrādātāja piekļuvi personas datiem un piekļuvi to telpām dalībvalstis var, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, ar likumu pieņemt konkrētus noteikumus, kas aizsargā dienesta noslēpuma vai cita līdzvērtīga noslēpuma glabāšanas pienākumu, ciktāl tas nepieciešams, lai saglabātu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu. Tas neskar spēkā esošos dalībvalstu pienākumus pieņemt noteikumus par dienesta noslēpumu, ja Savienības tiesību aktos ir tāda prasība.
