Navigācija
VDAR (GDPR) > Apsvērums 156
Lejupielādēt kā PDF

Apsvērums 156

(156) Uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām.

Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu.

Personas datu turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību sasniegt minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija).

Dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.

Dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt – ar konkrētiem nosacījumiem un ievērojot atbilstošas garantijas datu subjektiem –, specifikācijas un atkāpes attiecībā uz informācijas prasībām un tiesībām uz personas datu labošanu vai dzēšanu, tiesībām tikt aizmirstam, apstrādes ierobežošanu, tiesībām uz datu pārnesamību un tiesībām iebilst, ja personas datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.

Attiecīgie nosacījumi un garantijas var ietvert konkrētas procedūras, kā datu subjektiem īstenot minētās tiesības, ja tas ir piemēroti, ņemot vērā konkrētās apstrādes nolūkus, kā arī tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt apstrādāto personas datu daudzumu, lai panāktu atbilstību proporcionalitātes un nepieciešamības principiem.

Personas datu apstrādei zinātniskos nolūkos būtu jāatbilst arī citiem attiecīgiem tiesību aktiem, piemēram, par klīniskajām pārbaudēm.