(143) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības saskaņā ar LESD 263. pantā paredzētajiem nosacījumiem celt Tiesā prasību par to, lai tiktu atcelts kolēģijas lēmums. Kā šādu lēmumu adresātiem attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kuras vēlas tos apstrīdēt, prasība ir jāceļ divos mēnešos pēc tam, kad lēmumi tām ir paziņoti, ievērojot LESD 263. pantu. Ja kolēģijas lēmumi tieši un individuāli skar pārzini, apstrādātāju vai sūdzības iesniedzēju, saskaņā ar LESD 263. pantu tie var celt prasību par minēto lēmumu atcelšanu divu mēnešu laikā pēc minēto lēmumu publicēšanas kolēģijas tīmekļa vietnē. Neskarot minētās tiesības saskaņā ar LESD 263. pantu, katrai fiziskai vai juridiskai personai vajadzētu būt pieejamiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem kompetentajā valsts tiesā pret uzraudzības iestādes lēmumu, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz minēto personu. Šāds lēmums jo īpaši attiecas uz to, kā uzraudzības iestāde īsteno izmeklēšanas, korektīvās un atļauju izsniegšanas pilnvaras, vai uz sūdzību noraidīšanu. Tomēr tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā neattiecas uz tādiem uzraudzības iestāžu veiktiem pasākumiem, kas nav juridiski saistoši, piemēram, uzraudzības iestādes izdotiem atzinumiem vai sniegtiem padomiem. Prasība pret uzraudzības iestādi būtu jāceļ tās dalībvalsts tiesās, kurā izveidota uzraudzības iestāde, un tā būtu jāizskata saskaņā ar minētās dalībvalsts procesuālajām tiesībām. Šādām tiesām vajadzētu īstenot pilnu jurisdikciju, kurai vajadzētu ietvert jurisdikciju izskatīt visus faktu jautājumus un tiesību normu piemērošanas jautājumus, kas saistīti ar tajā izskatāmo strīdu. Ja uzraudzības iestāde ir noraidījusi sūdzību,

sūdzības iesniedzējs var celt prasību tās pašas dalībvalsts tiesās. Saistībā ar tiesību aizsardzību tiesā, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, ja valstu tiesas uzskata, ka ir vajadzīgs lēmums par šo jautājumu, lai šīs tiesas varētu sniegt spriedumu, tās var lūgt vai – LESD 267. pantā paredzētajā gadījumā – tām ir jālūdz, lai Tiesa sniedz prejudiciālu nolēmumu par Savienības tiesību aktu, tostarp šīs regulas, interpretāciju. Turklāt, ja uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru īsteno kolēģijas lēmumu, tiek apstrīdēts valsts tiesā, un ja runa ir par kolēģijas lēmuma spēkā esamību, minētajai valsts tiesai nav pilnvaru paziņot, ka kolēģijas lēmums nav spēkā, un valsts tiesai, ja tā attiecīgo lēmumu uzskata par spēkā neesošu, jautājums par spēkā esamību ir jānodod tālāk Tiesai saskaņā ar LESD 267. pantu, kā Tiesa to ir interpretējusi. Tomēr valsts tiesa jautājumu par kolēģijas lēmuma spēkā esamību nevar tālāk nodot pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas lūguma, kurai bija iespēja celt prasību par minētā lēmuma atcelšanu, jo īpaši, ja minētais lēmums to ir tieši un individuāli skāris, bet kura to nav izdarījusi LESD 263. pantā noteiktajā termiņā.