Navigering
GDPR > 60 pants. Sadarbība starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm
Hämta PDF

60 pants VDAR. Sadarbība starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm

1. Vadošā uzraudzības iestāde sadarbojas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo pantu nolūkā panākt konsensu. Vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji apmainās ar visu būtisko informāciju.

2. Vadošā uzraudzības iestāde jebkurā laikā var lūgt citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm sniegt savstarpēju palīdzību saskaņā ar 61. pantu un var veikt kopīgas operācijas saskaņā ar 62. pantu, jo īpaši nolūkā veikt izmeklēšanu vai uzraudzīt pasākuma īstenošanu saistībā ar pārzini vai apstrādātāju, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

Relaterade texter

3. Vadošā uzraudzības iestāde nekavējoties nosūta attiecīgo informāciju par lietu citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tā nekavējoties nosūta citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm lēmuma projektu, lai saņemtu to atzinumu un pienācīgi ņemtu vērā to viedokli.

4. Ja kāda no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm četru nedēļu laikā pēc konsultēšanās saskaņā ar šā panta 3. punktu izsaka būtisku un motivētu iebildumu par lēmuma projektu, vadošā uzraudzības iestāde, ja tā neņem vērā būtisku un motivētu iebildumu vai uzskata, ka iebildums nav būtisks vai motivēts, iesniedz lietu izskatīšanai saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu.

5. Ja vadošā uzraudzības iestāde ir nolēmusi piekrist izteiktajam būtiskajam un motivētajam iebildumam, tā citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm nosūta pārskatītu lēmuma projektu atzinuma saņemšanai. Uz minēto pārskatīto lēmuma projektu divu nedēļu laikposmā attiecas 4. punktā minētā procedūra.

6. Ja neviena no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm 4. un 5. punktā minētajā laikposmā neiebilst pret vadošās uzraudzības iestādes nosūtīto lēmuma projektu, uzskata, ka vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgās uzraudzības iestādes ir vienojušās par minēto lēmuma projektu un tas viņām ir saistošs.

7. Vadošā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu un to paziņo attiecīgi uz pārziņa vai apstrādātāja galveno vai vienīgo uzņēmējdarbības vietu un par minēto lēmumu informē attiecīgās uzraudzības iestādes un kolēģiju, tostarp sniedzot attiecīgo faktu un pamatojumu kopsavilkumu. Uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par lēmumu.

8. Atkāpjoties no 7. punkta, ja sūdzība ir noraidīta, uzraudzības iestāde, kurā bija iesniegta sūdzība, pieņem lēmumu un to paziņo sūdzības iesniedzējam un par to informē pārzini.

9. Ja vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgās uzraudzības iestādes vienojas noraidīt daļu no sūdzības un rīkoties attiecībā uz pārējo minētās sūdzības daļu, par katru no šā jautājuma daļām pieņem atsevišķu lēmumu. Vadošā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par daļu, kas attiecas uz rīcību attiecībā uz pārzini, paziņo to pārziņa vai apstrādātāja galvenajai vai vienīgajai uzņēmējdarbības vietai tās dalībvalsts teritorijā un par to informē sūdzības iesniedzēju; savukārt uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, pieņem lēmumu par to minētās sūdzības daļu, kuru noraida, un to paziņo minētajam sūdzības iesniedzējam un informē par to pārzini vai apstrādātāju.

10. Pēc vadošās uzraudzības iestādes lēmuma saņemšanas saskaņā ar 7. un 9. punktu pārzinis vai apstrādātājs īsteno vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam attiecībā uz apstrādes darbībām visās tā uzņēmējdarbības vietās Savienībā. Pārzinis vai apstrādātājs par pasākumiem, kas īstenoti nolūkā nodrošināt atbilstību šim lēmumam, paziņo vadošajai uzraudzības iestādei, kura informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes.

11. Ja ārkārtas apstākļos attiecīgajai uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu datu subjektu intereses, piemēro 66. pantā minēto steidzamības procedūru.

12. Vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji sniedz šajā pantā minēto informāciju elektroniskā veidā, izmantojot standarta formātu.

Skälen Riktlinjer & Case Law Lämna en kommentar
Skälen

(124) Ja personas datu apstrāde notiek saistībā ar darbībām, ko veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietā Savienībā, un pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai ja apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, ko veic pārziņa vai apstrādātāja vienīgajā uzņēmējdarbības vietā Savienībā, būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī, pārziņa vai apstrādātāja galvenās uzņēmējdarbības vietas vai pārziņa vai apstrādātāja vienīgās uzņēmējdarbības vietas uzraudzības iestādei būtu jārīkojas kā vadošajai iestādei. Tai būtu jāsadarbojas ar pārējām attiecīgajām iestādēm, tāpēc ka pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta atrodas to dalībvalstu teritorijā, tāpēc ka ir būtiski ietekmēti to teritorijā dzīvojošie datu subjekti vai tāpēc ka tajās ir iesniegta sūdzība. Arī tad, ja sūdzību ir iesniedzis datu subjekts, kurš nedzīvo minētajā dalībvalstī, tai uzraudzības iestādei, kurā šāda sūdzība ir iesniegta, vajadzētu arī būt attiecīgajai uzraudzības iestādei. Pildot savu uzdevumu sniegt pamatnostādnes par jebkādiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, kolēģijai būtu jāspēj sniegt pamatnostādnes jo īpaši par kritērijiem, kas jāņem vērā, lai pārliecinātos, vai konkrētā apstrāde būtiski ietekmē datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī, un par to, kas ir būtisks un motivēts iebildums.

(125) Vadošajai iestādei vajadzētu būt kompetentai pieņemt saistošus lēmumus attiecībā uz pasākumiem, piemērojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu. Īstenojot savas vadošās iestādes pilnvaras, uzraudzības iestādei lēmumu pieņemšanas procesā būtu cieši jāiesaista attiecīgās uzraudzības iestādes un tās jākoordinē. Ja ar lēmumu pilnībā vai daļēji noraida datu subjekta iesniegtu sūdzību, šāds lēmums būtu jāpieņem tai uzraudzības iestādei, kurai ir iesniegta sūdzība.

(126) Par lēmumu būtu kopīgi jāvienojas vadošajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām uzraudzības iestādēm, un tam vajadzētu būt adresētam pārziņa vai apstrādātāja galvenajai vai vienīgajai uzņēmējdarbības vietai un saistošam pārzinim vai apstrādātājam. Pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un tā lēmuma īstenošanu, par kuru vadošā uzraudzības iestāde paziņojusi pārziņa vai apstrādātāja galvenajai uzņēmējdarbības vietai attiecībā uz apstrādes darbībām Savienībā.

(127) Ikvienai uzraudzības iestādei, kas nerīkojas kā vadošā uzraudzības iestāde, vajadzētu būt kompetentai izskatīt vietējos gadījumus, ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, bet konkrētās apstrādes priekšmets attiecas tikai uz apstrādi, kas veikta vienā dalībvalstī, un ir saistīts tikai ar datu subjektiem šajā vienā dalībvalstī, piemēram, ja priekšmets attiecas uz darba ņēmēju personas datu apstrādi kādas dalībvalsts konkrētā nodarbinātības kontekstā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei par šo jautājumu būtu nekavējoties jāinformē vadošā uzraudzības iestāde. Pēc informācijas saņemšanas vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāizlemj, vai tā izskatīs jautājumu, ievērojot noteikumu par sadarbību starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm (“vienas pieturas aģentūras mehānisms”), vai arī jautājums vietējā līmenī būtu jāizskata tai uzraudzības iestādei, kura par to informējusi. Lai nodrošinātu lēmuma faktisko izpildi attiecībā pret pārzini vai apstrādātāju, vadošajai uzraudzības iestādei, lemjot par to, vai tā izskatīs jautājumu, būtu jāņem vērā, vai pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību tās uzraudzības iestādes dalībvalstī, kura sniegusi informāciju. Ja vadošā uzraudzības iestāde nolemj, ka tā izskatīs jautājumu, uzraudzības iestādei, kura sniegusi informāciju, vajadzētu būt iespējai iesniegt lēmuma projektu, kas vadošajai uzraudzības iestādei būtu maksimāli jāņem vērā, kad tā izstrādā sava lēmuma projektu saskaņā ar minēto vienas pieturas aģentūras mehānismu.

(128) Noteikumi par vadošo uzraudzības iestādi un vienas pieturas aģentūras mehānismu nebūtu jāpiemēro, ja publiskas iestādes vai privātas struktūras apstrādi veic sabiedrības interesēs. Šādos gadījumos tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā publiskā iestāde vai privātā struktūra veic uzņēmējdarbību, vajadzētu būt vienīgajai uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta īstenot pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas saskaņā ar šo regulu.

(130) Ja uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, nav vadošā uzraudzības iestāde, vadošajai uzraudzības iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar to uzraudzības iestādi, kurai ir iesniegta sūdzība saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem par sadarbību un konsekvenci. Šādos gadījumos vadošajai uzraudzības iestādei, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai radītu tiesiskas sekas, tostarp uzliekot administratīvus naudas sodus, būtu vislielākajā mērā jāņem vērā tās uzraudzības iestādes viedoklis, kurai ir iesniegta sūdzība un kurai arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgai veikt izmeklēšanu savas dalībvalsts teritorijā sadarbībā ar vadošo uzraudzības iestādi.

(131) Ja citai uzraudzības iestādei būtu jārīkojas kā vadošajai uzraudzības iestādei attiecībā uz pārziņa vai apstrādātāja apstrādes darbībām, bet konkrētais sūdzības priekšmets vai iespējamais pārkāpums attiecas tikai uz pārziņa vai apstrādātāja apstrādes darbībām tajā dalībvalstī, kurā ir iesniegta sūdzība vai atklāts iespējamais pārkāpums, un lieta būtiski neietekmē vai paredzams, ka būtiski neietekmēs datu subjektus citās dalībvalstīs, uzraudzības iestādei, kas saņem sūdzību vai atklāj vai kas citādi tiek informēta par situāciju, kurā, iespējams, ir pārkāpti šīs regulas noteikumi, būtu jācenšas panākt izlīgumu ar pārzini un, ja tas neizdodas, izmantot visas savas pilnvaras. Tam būtu jāietver konkrēta apstrāde, kas veikta uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā vai attiecībā uz datu subjektiem minētās dalībvalsts teritorijā; apstrāde, kas veikta saistībā ar tādu preču vai pakalpojumu piedāvājumu, kas paredzēts tieši datu subjektiem uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā; vai apstrāde, kas jāvērtē, ņemot vērā dalībvalsts tiesību aktos paredzētus attiecīgus juridiskus pienākumus.

Riktlinjer & Case Law Lämna en kommentar
[js-disqus]