(68) Lai datu subjektiem būtu vēl lielāka kontrole pār saviem datiem, ja personas datu apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem, datu subjektam būtu arī jāļauj saņemt personas datus par sevi, kurus tas sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā, mašīnlasāmā un savstarpēji izmantojamā formātā un nosūtīt tos citam pārzinim.
Datu pārziņi būtu jāmudina izstrādāt savstarpēji izmantojamus formātus, kas nodrošina datu pārnešanu.
Minētās tiesības būtu jāpiemēro, ja datu subjekts personas datus ir sniedzis ar savu piekrišanu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu līgumu.
Tās nebūtu jāpiemēro, ja apstrādei ir tāds juridiskais pamats, kas nav piekrišana vai līgums.
Minētās tiesības pēc būtības nebūtu jāīsteno pret pārziņiem, kas personas datus apstrādā, pildot savus sabiedriskos pienākumus.
Tādēļ tās jo īpaši nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras.
Datu subjekta tiesībām nosūtīt vai saņemt personas datus par sevi nebūtu jārada pārziņiem pienākums ieviest vai uzturēt apstrādes sistēmas, kas ir tehniski saderīgas.
Ja konkrēts personas datu kopums attiecas uz vairākiem datu subjektiem, tad tiesībām saņemt personas datus nebūtu jāskar citu datu subjektu tiesības un brīvības saskaņā ar šo regulu.
Turklāt minētajām tiesībām nebūtu jāskar arī datu subjekta tiesības panākt personas datu dzēšanu un minēto tiesību ierobežojumus, kā izklāstīts šajā regulā, un tām jo īpaši nevajadzētu nozīmēt to, ka tiek dzēsti datu subjekta personas dati, kurus tas sniedzis līguma izpildes nolūkā, ciktāl un kamēr personas dati ir vajadzīgi minētā līguma izpildei.
Ja tas ir tehniski iespējams, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām panākt, lai personas dati tiktu nosūtīti tieši no viena pārziņa citam pārzinim.